Sekojiet līdzi jaunumiem un skatieties tos jaunākie sasniegumi un jaunumi molekulārajā onkoloģijā
Anitra Greivule
Genekor Latvija vadītāja
Pirms divdesmit gadiem krūts vēža ārstēšanā galvenais princips bija vienkāršs – labāk ārstēt intensīvāk, lai nepalaistu garām iespēju uzveikt slimību. Ja ārstam radās šaubas, drošākā izvēle bija ķīmijterapija. Tā bija medicīnas realitāte laikā, kad ārstēšanas lēmumi galvenokārt balstījās uz audzēja izmēru, limfmezglu iesaisti, pacientes vecumu un citiem klīniskiem rādītājiem.
Mūsdienu onkoloģijā šī pieeja strauji mainās. Šodien svarīgākais jautājums vairs nav, kā ārstēt vairāk. Svarīgākais jautājums ir, kā ārstēt precīzāk.
Tieši šī ir precīzijas jeb personalizētās medicīnas būtība – izvēlēties ārstēšanu, kas balstīta nevis vispārīgos pieņēmumos, bet konkrētās pacientes slimības bioloģijā un zinātniskos pierādījumos. Tā nav nākotnes vīzija. Tā jau šodien ir ikdienas prakse daudzās Eiropas valstīs.
Arī Latvijā šis ceļš ir sācies. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekta rezultāti apliecina to, ko starptautiskie pētījumi pierādījuši jau iepriekš – pacientēm ar agrīnu krūts vēzi, kura augšanu veicina hormoni un kuram nav paaugstinātas HER2 olbaltumvielas aktivitātes (medicīniski – hormonu receptoru pozitīvs, HER2 negatīvs krūts vēzis), iespējams daudz precīzāk izvērtēt, vai ķīmijterapija konkrētajā situācijā patiešām dos ieguvumu.
Pilotprojekta laikā genomiskā testēšana tika veikta 208 pacientēm. Rezultāti bija pārliecinoši – 76% gadījumu testa rezultāti ļāva pieņemt lēmumu ķīmijterapiju nepiemērot.
Tas nav tikai medicīnisks fakts. Tas nozīmē simtiem sieviešu, kurām nav jāpiedzīvo ārstēšana ar būtiskām blaknēm, ja tā viņām nesniedz papildu ieguvumu. Tas nozīmē mazāk ilgstošas darbnespējas, mazāk fizisku un emocionālu seku, lielākas iespējas ātrāk atgriezties ģimenē, darbā un ikdienas dzīvē.
Tieši šeit arī slēpjas viena no būtiskākajām pārmaiņām mūsdienu onkoloģijā. Ne vienmēr intensīvāka ārstēšana ir labāka ārstēšana.
Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka pēc krūts vēža operācijas ķīmijterapija ir gandrīz neizbēgama. Daudzām pacientēm diagnozes brīdī šķiet pašsaprotami, ka sekos matu izkrišana, slikta dūša, nogurums un mēnešiem ilga ārstēšanās. Taču zinātne pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi mūsu izpratni par to, kā tiek pieņemti ārstēšanas lēmumi.
Ja iespējams droši izvairīties no terapijas, kas konkrētajai pacientei nesniedz papildu ieguvumu, tas nav kompromiss. Tas ir mūsdienīgas medicīnas mērķis. Viens no starptautiski atzītākajiem instrumentiem šādu ārstēšanas lēmumu pieņemšanā ir Oncotype DX® genomiskais tests, kas analizē audzēja bioloģiju un palīdz ārstam izvērtēt, vai konkrētā paciente no ķīmijterapijas patiešām gūs ieguvumu. Tieši šī testa izmantošana tika izvērtēta arī Latvijas pilotprojektā.
Katru gadu Latvijā ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1200 sieviešu. Apmēram 80% gadījumu tas ir šāda veida agrīns krūts vēzis – pacientu grupa, kurai starptautiskās klīniskās vadlīnijas rekomendē izmantot genomisko testēšanu, lai izvērtētu iespējamo ieguvumu no ķīmijterapijas. Starptautiskie dati liecina, ka aptuveni 80% šo pacientu no ķīmijterapijas papildu ieguvumu negūst.
Tas liek uzdot ļoti vienkāršu jautājumu. Ja mūsu rīcībā ir pierādījumos balstīti diagnostikas instrumenti, kas palīdz izvairīties no nevajadzīgas ārstēšanas, kāpēc tie joprojām nav vienlīdz pieejami visām pacientēm?
Šodien daudzām Latvijas sievietēm šāda iespēja ir atkarīga nevis tikai no medicīniskām indikācijām, bet arī no personīgajām finansiālajām iespējām. Daļa pacienšu par testu maksā pašas vai meklē finansiālu atbalstu, savukārt citām šādas iespējas nav. Rezultātā piekļuve starptautiskajās klīniskajās vadlīnijās rekomendētai diagnostikai nav vienlīdzīga. Pacientes finansiālajām iespējām nevajadzētu noteikt to, vai ārstam ir pieejama informācija, kas ļauj izvēlēties viņai piemērotāko ārstēšanu.
Bieži tiek pieņemts, ka modernāku diagnostikas metožu ieviešana nozīmē papildu slogu veselības aprūpes budžetam. Latvijas pilotprojekta rezultāti rāda pretējo.
KPMG ekonomiskā analīze apliecina, ka precīzāka diagnostika nav tikai medicīniski pamatota – tā ir arī ekonomiski pamatota. Katrs genomiskajā testēšanā ieguldītais eiro rada vairāk nekā divu eiro ekonomisko atdevi, jo samazinās nevajadzīgas ķīmijterapijas, darbnespējas un ar ārstēšanas blaknēm saistītās izmaksas.
Tas būtībā nozīmē, ka diskusija nav tikai par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpei. Diskusija ir arī par to, kā gudrāk izmantot jau esošos resursus.
Precīzijas medicīna nav greznība. Tā ir mūsdienu medicīnas loģiska attīstība – iespēja ārstēt cilvēku pēc iespējas precīzāk un izvairīties no terapijas, kas konkrētajā situācijā nesniedz papildu ieguvumu.
Latvijas pilotprojekts ir apliecinājis, ka šāda pieeja darbojas arī mūsu veselības aprūpes sistēmā un var sniegt ieguvumu gan pacientēm, gan valstij. Nākamais solis ir panākt, lai genomiskā testēšana pacientēm, kurām tā ir medicīniski pamatota, būtu sistemātiski pieejama un ārstēšanas izvēli noteiktu medicīniskās indikācijas, nevis pacientes finansiālās iespējas.
KPMG report https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2026/09/Parskats-par-ekonomisko-un-veselibas-ieguvumu-analizi-Oncotype_12022026.pdf (sadaļā – https://aslimnica.lv/veza-centrs/specialistiem/)
1) Centre for Disease Prevention and Control of Latvia (SPKC) — breast cancer incidence/statistics
The official SPKC oncology database provides newly registered malignant tumour cases, including incidence per 100,000 population.
SPKC – Newly registered cancer cases (ONKO030)
2) NCCN Clinical Practice Guidelines in Oncology – Breast Cancer NCCN Guidelines – Breast Cancer
3) Published clinical evidence on genomic testing / Oncotype DX® the prospective TAILORx and RxPONDER studies: