Μείνετε συντονισμένοι και παρακολουθήστε τις νεότερες εξελίξεις και νέα στην Μοριακή Ογκολογία.
Pēc krūts vēža diagnozes noteikšanas ārsts kopā ar pacienti pieņem vienu no svarīgākajiem ārstēšanas lēmumiem – vai konkrētajā situācijā ķīmijterapija sniegs būtisku ieguvumu. Latvijā īstenota pilotprojekta “Jaunu molekulāri ģenētisko diagnostikas metožu ieviešana personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanai Latvijā” (turpmāk – Pilotprojekts) rezultāti liecina, ka genomiskā testēšana var palīdzēt daudz precīzāk izvēlēties piemērotāko ārstēšanu pacientēm ar agrīnu krūts vēzi.
Pilotprojekta laikā 208 pacientēm tika veikta genomiskā testēšana, izmantojot Oncotype DX® testu. Rezultāti liecina, ka 76% pacientu pēc testēšanas ķīmijterapija netika iekļauta ārstēšanas plānā, savukārt pārējām pacientēm tā tika rekomendēta, balstoties uz testēšanas rezultātiem un citiem klīniskajiem rādītājiem.
Latvijā katru gadu ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1200 sieviešu. Starptautiskās vadlīnijas noteiktai agrīna krūts vēža pacientu grupai iesaka izmantot papildu ģenētisko analīzi, lai izvērtētu iespējamo ieguvumu no ķīmijterapijas. Publicētie starptautiskie dati, kā arī Latvijā īstenotā Pilotprojekta rezultāti liecina, ka ievērojamai daļai šo pacientu ķīmijterapija nesniedz būtisku papildu ieguvumu.
Līdz šim ārstēšanas lēmumi galvenokārt tika pieņemti, balstoties uz audzēja izmēru, slimības izplatību un citiem klīniskajiem rādītājiem. Genomiskā testēšana papildina šo informāciju, analizējot audzēja bioloģiju un palīdzot ārstam pieņemt individuāli pamatotāku ārstēšanas lēmumu.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Dr. Aija Geriņa skaidro, ka:
“Precīzijas medicīna šodien ir neatņemama mūsdienu onkoloģijas sastāvdaļa. Personalizēta pieeja dod iespēju pacientiem saņemt ārstēšanu, kas sniegs vislielāko terapeitisko ieguvumu. Bez Genomiskās testēšanas, mūsdienās nav iedomājama efektīga vēža ārstēšana, kas sniedz būtisku informāciju par audzēja bioloģiju, palīdzot gan daudz precīzāk prognozēt slimības gaitu, gan izvērtēt ķīmijterapijas ieguvumus, kā arī atbilstību mērķterapijai. Tas ļauj piemērot zāles atbilstoši audzējā esošajām vēža šūnu ģenētiskām mutācijām un receptoriem, izvairīties no toksiskas un prognozējami neefktīgas terapijas.”
Kā uzsver “GeneKor” SIA pārstāve Anitra Greivule, genomiskā testēšana ir kļuvusi par nozīmīgu instrumentu personalizētā krūts vēža ārstēšanā, jo tā palīdz ārstam izvērtēt iespējamo ieguvumu no ķīmijterapijas, analizējot audzēja bioloģiju. Šāda pieeja ir iekļauta starptautiskajās klīniskajās vadlīnijās atbilstošām pacientu grupām.
“Personalizētā medicīna vairs nav nākotnes koncepts – tā jau šodien ir mūsdienu onkoloģijas neatņemama sastāvdaļa. Jo precīzāka ir informācija par audzēju, jo pamatotāku ārstēšanas lēmumu ārsts var pieņemt kopā ar pacienti. Šāda pieeja palīdz izvēlēties ārstēšanu, kas konkrētajam cilvēkam sniegs vislielāko ieguvumu,” uzsver Anitra Greivule.
Neatkarīga KPMG ekonomiskā analīze liecina, ka personalizēta pieeja ārstēšanai var sniegt ieguvumu gan pacientēm, gan veselības aprūpes sistēmai. Samazinoties nevajadzīgas ķīmijterapijas gadījumu skaitam, iespējams mazināt gan ārstēšanas izmaksas, gan blakņu radīto slogu. Analīzē secināts, ka katrs genomiskajā testēšanā ieguldītais eiro ilgtermiņā rada aptuveni 2,35 eiro ekonomisko ieguvumu.
The earlier prospective validation of the 21-gene assay in TAILORx. Prospective Validation of the 21-Gene Expression Assay – NEJM
SPKC dati par krūts vēža saslimstību. SPKC – Newly registered cancer cases (ONKO030)
NCCN Breast Cancer klīniskās vadlīnijas. NCCN Guidelines – Breast Cancer
Publicētie klīniskie dati par genomisko testēšanu.
KPMG ekonomiskā analīze par pilotprojektu. Report KPMG
Sparano JA et al. Adjuvant Chemotherapy Guided by a 21-Gene Expression Assay in Breast Cancer. NEJM 2018 — TAILORx. TAILORx – New England Journal of Medicine
Kalinsky K et al. 21-Gene Assay to Inform Chemotherapy Benefit in Node-Positive Breast Cancer. NEJM 2021 — RxPONDER. RxPONDER – New England Journal of Medicine